Biedrība “Latvijas Mazpulki” īsteno Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projektu “Solis izaugsmei”. Tuvākā mēneša laikā mēs publicēsim konkursā “Izaugsmes stāsts Latvijai” iesūtītos stāstus. Tie ir stāsti no visas Latvijas par vietām, cilvēkiem, tradīcijām un daudz ko citu, kas gadu laikā ir audzis, mainījies, attīstījies, parādot, ka Latvija ir lieliska vieta gan izaugsmei, gan pēctecībai!
Mana skola – Pampāļu sākumskola
Saldus novada pašvaldības Pampāļu sākumskola – skola ar senu vēsturi. Tajā ir mācījusies mana mamma, trīs mammas māsas, brālis, mana vecākā māsa un vecākais brālis un tagad arī es.
Skolas dibināšanas vēsture
Skolas tapšana cieši saistīta ar visa novada dzīvi un vēsturi. Pampāļu skolas sākums meklējams 1835. gadā, kad Lielezeres pagastu nopērk barons Štiglics, viņš uzceļ Pampāļu muižu, baznīcu un skolas namu Franču muižas laukos. Pampāļu Franču skolā mācās Pampāļu novada bērni, kurus māca viens vienīgs skolotājs – Ernests Fromholds.
1877. gadā pagasta valde skolu pārceļ uz bijušo Štiglica ziepju fabriku Pampāļu centrā. Ēka ir ļoti tumša un vietējie iedzīvotāji ir neapmierināti. Rezultātā barons Nolkens ir spiests ierādīt zemes gabalu. Pagasts notīra krūmus un 1878. gadā uzceļ tiem laikiem neparasti lepnu divstāvu sarkano ķieģeļu ēku. 1888./89. mācību gadā aizdomīgos apstākļos nodeg nesen uzceltā skola. 1890. gadā skolu steidzīgi atjauno, un tā kļūst par Pampāļu divklasīgo Ministrijas skolu. Tā esot bijusi vislepnākā skola Kurzemē.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gada decembrī skolu aizdedzina ar šāviņiem, tā nodeg. Tā nomira lielā skolas ēka, dzīvojusi tikai 66 gadus, taču būvēta 3 reizes: 1878., 1890. un 1936. gadā.
Pēc kara sāk celt jauno skolas ēku. Šo skolu pabeidz celt 1960. gadā. Pampāļu pamatskola pastāv līdz 2019. gada 31. augustam. Skolēnu skaitam samazinoties, skolu pārdēvē par Pampāļu sākumskolu. Šajā ēkā mācības notika līdz 2020. gada 31. maijam, jo pēc Valsts būvinspekcijas pārbaudes tika aizliegts mācīties – lielā skola vairs nebija droša mums, skolēniem. Es šajā skolā mācījos 2 gadus.
Par manu tagadējo skolu Pampāļu sākumskolu
Pagājušajā gadā mana skola pārcēlās uz bērnudārza “Pumpuriņš” telpām, vietā, kur kādreiz bija Štiglica ziepju fabrika.
Tagad mēs mācāmies skolā, kas atrodas pavisam netālu no manām mājām, pašā Pampāļu centrā. Man patīk mana skola, jo tajā ir ne tikai paši labākie skolēni, bet arī skolotāji. Man ļoti patīk pavadīt laiku ar saviem klasesbiedriem un klases audzinātāju. Kopā esot, mēs ļoti daudz ko iemācāmies.
Manas mammas un māsas Lāsmas atmiņas par skolas tradīcijām.
Kad uzzināju par šo darbu, es sarunājos ar savu ģimeni, kas mācījās Pampāļu skolā. Es jautāju savai vecākajai māsai Lāsmai, kas skolu pabeidza 2010. gadā, vai viņa atceras tradīcijas, kādas bija laikā, kad viņa mācījās. Māsa atcerējās, kad viņa mācījās, katru gadu rudenī visa skola gāja pārgājienā, cepa desiņas un iepazinās ar dabu. Citu gadu gāja pārgājienā arī ziemā – tad galamērķis bija kāds liels kalns, uz kura varēja izbaudīt ziemas priekus, bet visspilgtāk Lāsma atceras Lielo talku, kad pilnīgi visa skola, skolotāji un tehniskie darbinieki gāja sakopt Pampāļu parku. Kad māsa mācījās, tad viņai un citiem klases biedriem bija iespēja dežurēt skolas ēdnīcā. Māsai ļoti tas patika.
Mamma atceras kartupeļu talkas rudenī, Jaungada lielo koncertu, kurā spēlēja teātri un dziedāja, jo padomju laikos nevarēja svinēt Ziemassvētkus tā, kā tos svinam tagad. Vasarā bija prakse un jāpalīdz izravēt dārzi un sakopt skolu jaunajam mācību gadam. Mamma skolu pabeidza 1991. gadā. Interesanti ir tas, ka mammai un manai māsai ir kopīgas tradīcijas, ko viņas atceras, lai gan skolu beidza katra savā gadsimtā.
Pampāļu pagastā ar katru gadu paliek arvien mazāk iedzīvotāju un skolēni, kas varētu mācīties skolā, tāpēc nākamajā gadā skolu slēgs. Es vēlētos, lai senās skolas vēsture un piemiņa saglabātos un arī pēc gadiem, kad būšu izaugusi liela un man būs bērni, es varēšu viņiem pastāstīt un parādīt skolu, kurā es uzsāku savas skolas gaitas. Es būšu pirmā no savas ģimenes, kas šo skolu nepabeigs, jo nākamajā gadā manas skolas vairs nebūs…
Taču man būs palikušas atmiņas un pētījums par skolu. Pagasta kultūras namā ir Vēstures istaba, arī tajā atstāšu savu pētījumu.
Elizabete Dārta Rudovica, Pampāļu mazpulks
Projektu “Solis izaugsmei!” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
