Biedrība “Latvijas Mazpulki” īsteno Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projektu “Solis izaugsmei”. Tuvākā mēneša laikā mēs publicēsim konkursā “Izaugsmes stāsts Latvijai” iesūtītos stāstus. Tie ir stāsti no visas Latvijas par vietām, cilvēkiem, tradīcijām un daudz ko citu, kas gadu laikā ir audzis, mainījies, attīstījies, parādot, ka Latvija ir lieliska vieta gan izaugsmei, gan pēctecībai!
Kur aizved ceļš…
Es savas pilsoniskās gaitas uzsāku 50. Sunākstes mazpulkā. Tobrīd es nenojautu, cik tālu Mazpulki mani aizvedīs, cik liela nozīme tiem būs manā dzīvē. Ja man jānosauc kaut kas, kas man bija svarīgs, kad man bija divpadsmit, un joprojām ir svarīgs tagad, kad man ir 22, iespējams, Mazpulki ir vienīgā patiesā atbilde.
Par mazpulcēnu es kļuvu samērā vēlu – 5. klasē. Mana bērnības draudzene bija mazpulcēns un manā mīļajā Sunākstē tobrīd vēl bija dzīva spēcīga Mazpulku tradīcija, un es, daudz nedomājot, iestājos. Nav daudz iespēju, ko lauku bērns var darīt brīvajā laikā. Bija deju kolektīvs (nekāda dejotāja gan no manis neiznāca), bija skolas viktorīnas un citi mācību konkursi, un bija mazpulks.
Mazpulks mācīja atskaitīties par padarīto, kaut gan es joprojām neesmu atradinājusies no ieraduma lielāko darba daļu paveikt nedēļu pirms nodošanas. Mazpulkos es pārvarēju pirmo kautrību, apguvu atbildību par sevi un sāku iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Atceros, ar cik lielu mammas un mazpulka vadītājas piespiešanu aizbraucu uz savu pirmo lielo Mazpulku nometni. Pēc tam centos neizlaist nevienu vasaru, un nometnes “Visu daru es ar prieku” kļuva par maniem pamatskolas laika lielākajiem piedzīvojumiem.
Savus pēdējos gadus 50. Sunākstes mazpulkā es pavadīju, pētot mazpulka vēsturi. Un es uzrunāju Randu, un es uzrunāju Kaktiņu, un es aizbraucu uz Saulesdārzu! Pašai nemanot, Mazpulki bija kļuvuši par nozīmīgu manas dzīves daļu. Tas vairs nebija tikai vēl viens pulciņš bērnam, kurš nezina, ko grib darīt, tāpēc dara visu pēc kārtas.
11. klasē es aizgāju mācīties uz ģimnāziju Rīgā, un man piedāvāja iestāties Rīgas Klubiņā. Kā mazpulcēns es vienmēr apbrīnoju Klubiņu, viņi mani pārliecināja, ka cilvēks var izdzīvot ar trīs stundām miega. Es biju jauniņā, es neko nesapratu, bet ar entuziasmu darīju visu, ko man lika. 2017. gadā es kļuvu par Rīgas Klubiņa gada biedru. Tas bija saviļņojošs brīdis. Es sajutos pamanīta, sajutos kā patiesa daļa komandas – un tā, ka reizēm, tikai reizēm, es varbūt tomēr zinu, ko es daru.
Pa šiem gadiem Klubiņa aktīvais sastāvs ir krietni nomainījies, tagad es drīzāk esmu jau “vecais” biedrs. Ir grūti aprakstīt, kāpēc mēs darām to, ko mēs darām. Tas ir jautājums par brīvprātīgo darbu. Vienmēr atradīsies kāds, kurš pajautās: “Kāpēc tu to dari? Tev taču par to nemaksā!” Bet nekas nav salīdzināms ar nometnes pēdējo dienu, kad mazpulcēni raud un raudam mēs, un vienīgais, ko gribas, ir gulēt, bet vienlaikus negribas, lai šis mirklis beigtos.
Esam auguši, esam gājuši katrs savu ceļu, bet mans ceļš nekur projām nav aizvedis. Es esmu Latvijas Mazpulku padomē, no Latvijas Mazpulkiem esmu ievēlēta Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) valdē, esmu pārstāvējusi Mazpulkus vairākos Rural Youth Europe (RYE) pasākumos. Šobrīd mana profesionālā un pilsoniskā darbība galvenokārt ir saistīta ar LJP, bet bez Mazpulkiem es nebūtu nonākusi LJP. Mazpulki bija tie, kuri man iemācīja: nav tāda “ko tad es, es jau neko”. Un ir ārkārtīgi patīkami sēdēt pie viena galda ar jauniešiem no daudzām un dažādām Eiropas jaunatnes organizācijām un teikt: “Jā, es arī savu darbošanos sāku 4H (Mazpulku starptautiskais nosaukums)!”
Kad mācījos 5. klasē, es nezināju, par ko kļūšu, cik liela nozīme manā dzīvē būs Mazpulkiem, ka tā būs vieta, kur es iegūšu domubiedrus, atmiņas, pārliecību par sevi un profesionālo pieredzi. Es nezināju, ka “saslimšu” ar mazliet haotiskām, bet vienmēr darošām un labu gribošām organizācijām. Man gribas domāt, ka viens no dzīves skaistumiem ir nezināt, kurām mazajām izvēlēm piemīt spēja izmainīs dzīvi. Bez Mazpulkiem es būtu pavisam cits cilvēks, un, ziniet, man patīk tas cilvēks, kas es esmu!
Elīza Brūklena, 50. Sunākstes mazpulks
Projektu “Solis izaugsmei!” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
