Biedrība “Latvijas Mazpulki” īsteno Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projektu “Solis izaugsmei”. Tuvākā mēneša laikā mēs publicēsim konkursā “Izaugsmes stāsts Latvijai” iesūtītos stāstus. Tie ir stāsti no visas Latvijas par vietām, cilvēkiem, tradīcijām un daudz ko citu, kas gadu laikā ir audzis, mainījies, attīstījies, parādot, ka Latvija ir lieliska vieta gan izaugsmei, gan pēctecībai!
No mazpulcēna līdz lauksaimniecības zinātnei
Mazpulcēna gaitas uzsāku 1998. gadā, kad man bija 10 gadi. Mazpulkus iepazinu caur 437. Dobeles mazpulku “Jaunaudze”. Šķiet, tajā brīdī bijām vienīgais mazpulks Latvijā, kuram bija sava saimniecība – “Zaļkalni”, kas atradās kādus trīs kilometrus no Dobeles centra. Vairākus gadus vasarās uz turieni devos gandrīz ik dienu, bieži turp devos arī skolas laikā pēc stundām.
Saimniecība bija samēra liela – tur bija gan augļu dārzs, gan dārzeņu lauki un bija arī dažādi mājlopi. Katram mazpulcēnam tika iemērīts 100 m2 liels dārziņš, kurā varēja sasēt un sastādīt ļoti dažādus dārzeņus, kas pavēra iespējas katru gadu mazpulcēna projektu izstrādāt par citu kultūraugu, kas arvien vairāk ievirzīja dārzkopības nozares iepazīšanā un paplašināja redzesloku.
Nav atmiņā spilgtu momentu vai domas, cik ļoti lielā mērā Mazpulki ietekmēja manu studiju izvēli, bet tā nu sanāca, ka aizgāju studēt uz LLU Lauksaimniecības fakultāti. Droši vien tomēr bija samērā liela ietekme. Lai labāk izprastu augu dzīvi, zināšanas apguvu arī LU Bioloģijas fakultātē. Tāpat kā Mazpulki veicināja studiju jomas izvēli, tā arī studiju joma ietekmēja darba virzienu. Darba pieredze nemainīgi ir bijusi lauksaimniecības jomā – Dārzkopības institūtā (pirms zinātnisko iestāžu reorganizācijas – Pūres dārzkopības pētījuma centrs). Tā kā darbs ir saistīts ar pētniecību un ir nepieciešams radīt interesi arī bērniem un jauniešiem pēc skolas turpināt iepazīt lauksaimniecības nozari, tad ik pa laikam labprāt sadarbojos ar Mazpulkiem, veidojot mazpulcēnu tematiskos projektus ar pētniecības ievirzi.
Pavisam noteikti varu apgalvot, ka mani joprojām cauri dzīvei virza Mazpulku četrlapu āboliņa lapiņa, kas droši vien palīdzēja arī aizvirzīties līdz augstam akadēmiskajam/zinātniskajam līmenim, iegūstot iegūt doktora grādu lauksaimniecības zinātnēs. Tikpat neatsverama pieredze, draugi un jaukas atmiņas iegūtas, līdzdarbojoties brīvprātīgo Rīgas Klubiņā, lai arī klātienes pasākumos un tikšanās reizēs sanāca būt samērā reti.
Solvita Zeipiņa, kādreizējā 437. Dobeles mazpulka “Jaunaudze” dalībniece
Projektu “Solis izaugsmei!” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
