Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušie pārmetumi nevalstiskajām organizācijām rada bažas ne tikai par attieksmi pret pilsonisko sabiedrību, bet arī par izpratni par tās nozīmi demokrātiskā valstī. Kritika ir nepieciešama. Atklātība ir nepieciešama. Taču vispārinājumi un neuzticības kultivēšana grauj vienu no Latvijas lielākajiem spēkiem – cilvēkus, kuri iegulda savu laiku, zināšanas un enerģiju sabiedrības un idejas labā.
Demokrātiska valsts nav tikai valdība, pašvaldības un uzņēmēji. Tā balstās uz trim līdzvērtīgiem balstiem – publisko sektoru, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību. Nevalstiskās organizācijas nav valsts konkurentes – tās ir partneres. Tās palīdz risināt problēmas tur, kur valsts un uzņēmumi vieni paši nevar būt tik ātri, elastīgi vai tik tuvu cilvēkiem. Tādēļ arī OECD un Eiropas institūcijas uzsver, ka spēcīga pilsoniskā sabiedrība ir priekšnoteikums demokrātijai, sabiedrības uzticībai un valsts noturībai.
Latvijā darbojas tūkstošiem biedrību un nodibinājumu. Tās nevar ielikt vienā maisā kā “projektu rakstītājus” vai “naudas saņēmējus”. Tās ir jaunatnes organizācijas, sporta klubi, kultūras biedrības, glābēji, sociālās palīdzības organizācijas, pacientu biedrības, vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas, personu ar invaliditāti interešu pārstāvji un simtiem citu iniciatīvu. Tās ir arī tādas organizācijas kā Latvijas Mazpulki, kas ik dienu dara darbu, kuru valsts viena pati ne vienmēr spēj paveikt tik elastīgi un tik tuvu cilvēkiem.
Un īpaša nozīme ir tieši jaunatnes organizācijām.
Darbs ar jaunatni nav izklaide. Tā ir neformālā izglītība. Tā ir vide, kur bērns un jaunietis pirmo reizi pa īstam uzņemas atbildību, organizē pasākumu, vada komandu, plāno budžetu, risina konfliktus, uzstājas auditorijas priekšā, sadarbojas ar citiem, apgūst jaunas prasmes un mācās būt atbildīgs. Tieši šīs prasmes darba devēji, sabiedrība un valsts sagaida no nākamajiem līderiem.
OECD norāda, ka jauniešu iesaiste brīvprātīgajā darbā un pilsoniskajās organizācijās var stiprināt saikni ar demokrātiskajām institūcijām, attīstīt prasmes, solidaritāti, sociālo iekļaušanu un noturību. Tādēļ daudzās valstīs tiek veidotas īpašas programmas jauniešu brīvprātīgā darba un pilsoniskās līdzdalības attīstībai.
Latvijas Mazpulki šogad atzīmē jau 97 gadus kopš organizācijas dibināšanas un vairāk nekā 35 gadus kopš darbības atjaunošanas. 2024. gada beigās biedrībā bija 1178 biedri un 64 aktīvi mazpulki, bet 2025. gada beigās – jau 1261 biedrs un 66 aktīvi mazpulki. Mazpulki darbojas visos Latvijas plānošanas reģionos. Īpaši nozīmīga mūsu klātbūtne ir laukos, mazajās skolās un pierobežā, kur nereti Mazpulki ir viena no retajām organizētajām iespējām bērniem un jauniešiem pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku, attīstīt savus talantus, īstenot idejas un sajust piederību savai kopienai.
Vairākas paaudzes Latvijas Mazpulkos ir apguvušas uzņēmību, ikdienā un darbā noderīgas prasmes, patriotismu, līderību un atbildību. Mūsu bijušie un esošie mazpulcēni ir skolotāji, uzņēmēji, zemnieki, ārsti, karavīri, zinātnieki, dažādu līmeņu vadītāji un citu nozaru profesionāļi. Tas ir ieguldījums, kura rezultātus nevar izmērīt tikai vienā budžeta tabulā.
Latvijas Mazpulki darbos
Sniedzam iespējas plašā mērogā. Gan 2024., gan 2025. gadā organizācijas finansētajās aktivitātēs uzskaitīti 4868 dalībnieki – divos gados kopā 9736 dalības. Šajā skaitā nav ietvertas vietējo mazpulku aktivitātes, kurām netiek izmantots organizācijas finansējums, tādēļ faktiskais sasniegto cilvēku loks ir vēl plašāks.
Mācām darot. 2024. gadā mazpulcēni īstenoja 528 individuālos projektus, bet 2025. gadā – 488; divos gados kopā īstenoti 1016 projekti. Bērni un jaunieši paši izvirza mērķi, plāno darbus un izmaksas, meklē risinājumus, dokumentē procesu, izvērtē rezultātu un to prezentē. Projektos tiek pētīti un audzēti augi, īstenotas pirmās biznesa idejas, veidoti praktiski darbi, pētīta dzimta un tradīcijas, darināti rokdarbi un veikti labie darbi savās kopienās.
Īstenojam projektu “Augsim Latvijai!” katru gadu. Programma aptver jauniešu neformālo izglītību, pilsonisko līdzdalību, brīvprātīgo darbu, starptautisko pieredzi un jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu. Organizācijas gada rezultāti rāda: 2024. gadā nacionāla mēroga klātienes un virtuālajās aktivitātēs veicināta 822 jauniešu pilsoniskā līdzdalība un 710 jauniešu ar ierobežotām iespējām iesaiste; 2025. gadā – attiecīgi 750 jauniešu pilsoniskā līdzdalība un 542 jauniešu ar ierobežotām iespējām iesaiste. Tātad divu gadu pārskatos kopā uzskaitītas 1572 jauniešu iesaistes pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs un 1252 jauniešu ar ierobežotām iespējām iesaistes.
Mērķtiecīgi iekļaujam jauniešus ar ierobežotām iespējām. 2024. gadā projektā “Uzdrīksties iesaistīties!” lauku jauniešiem ar ģeogrāfiskiem šķēršļiem notika semināri Alūksnē un Upesgrīvā. 2025. gadā projekta aktivitātēs Latgalē un Kurzemē iesaistījās 165 jaunieši, tostarp 122 jaunieši ar ierobežotām iespējām; viņi piedalījās pašapziņas, pilsoniskās līdzdalības, sadarbības, medijpratības un līderības aktivitātēs. Abos gados sešos Latvijas reģionos īstenoti arī kultūrorientācijas un iekļaušanās pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem un vietējām kopienām, savukārt nometne “Izzini Latviju!” vienojusi Latvijas un diasporas bērnus un jauniešus.
Veidojam līderus un brīvprātīgā darba pieredzi. 2024. gadā brīvprātīgajā darbā iesaistījās 200 jaunieši un tika uzskaitītas 11 108 darba stundas; 2025. gadā – 208 jaunieši un 13 625 stundas. Divos gados tas ir 24 733 stundas sabiedrības labā. Jaunieši paši piedalās pasākumu plānošanā, īstenošanā un izvērtēšanā, bet Mazpulcēnu padomē mācās pārstāvēt vienaudžu intereses un pieņemt kopīgus lēmumus. 2024. gadā 15, bet 2025. gadā 21 jaunietis organizāciju pārstāvēja starptautiski, tostarp piedalījās lēmumu pieņemšanā.
Stiprinām kopienas un veidojam lielus kopīgus notikumus. 2025. gada pārgājieni “Meža taku noslēpumi” pulcēja 29 mazpulkus, 72 komandas un 455 dalībniekus no visas Latvijas. 2026. gadā Alsungā nometne “Visu daru es ar prieku!” notika jau 25. reizi. Tajā piedalījās 185 bērni un jaunieši, bet kopā ar brīvprātīgajiem un pedagogiem – 260 cilvēki. Nometnē dalībnieki mācās sadarboties, uzņemties atbildību un iepazīst Latvijas laukus, to cilvēkus un kultūrvēsturisko mantojumu.
Attīstām šodien vajadzīgas prasmes. 2026. gada projektu tēmas aptver uzņēmējdarbību un pētniecību, ābeļu līdzdalības selekciju, dzimtas un tradīciju izpēti, meža izziņu, digitālās prasmes, stāstu veidošanu, kā arī lietu labošanu un atkārtotu izmantošanu. Tas ir saturs, kur praktisks darbs savienojas ar zinātni, kultūru, ilgtspēju un uzņēmību.
Bieži tiek jautāts – kāda ir atdeve no šāda finansējuma?
Atdeve ir daudz plašāka par to, ko iespējams izmērīt tikai eiro. Ieguldījums jaunieša attīstībā palīdz mazināt sociālās atstumtības riskus, veicina nodarbināmību un pilsonisko līdzdalību un stiprina vietējās kopienas. Tas ir preventīvs ieguldījums, nevis tikai izdevums.
Latvijas Mazpulki ir sabiedriskā labuma organizācija. Mūsu biedri ir bērni, jaunieši un pedagogi, kuri maksā simbolisku biedra naudu – no viena līdz pieciem eiro gadā. Lai nodrošinātu kvalitatīvas un visā Latvijā pieejamas aktivitātes, izglītojošus materiālus, nometnes un pasākumus, arī mēs piedalāmies valsts un Eiropas finansētos projektu konkursos. Finansējums pārtop konkrētā darbā: mācību materiālos, transportā un ēdināšanā, nometnēs un semināros, drošības pasākumos, kā arī profesionālu jaunatnes darbinieku un projektu vadītāju darbā. Arī cilvēku darbs ir daļa no rezultāta – aktivitātes, atbildība par bērnu drošību, grāmatvedība un atskaites nerodas pašas no sevis. Katram izdevumam jābūt saistītam ar projekta mērķi, dokumentētam un pārbaudāmam.
Nevalstiskais sektors balstās uz milzīgu brīvprātīgā darba ieguldījumu. Labklājības ministrijas publicētā informācija, atsaucoties uz NVO datiem, liecina, ka Latvijā vairāk nekā 250 000 cilvēku gadā iesaistās brīvprātīgajā darbā, kopā ieguldot aptuveni 2,5 miljonus stundu sabiedrības labā. Precīzu apjomu nav iespējams pilnībā izmērīt, tomēr ir skaidrs, ka šādu ieguldījumu valstij būtu ļoti dārgi un daudzviet neiespējami aizstāt ar algotu darbaspēku.
Krīžu laikā tieši nevalstiskās organizācijas bieži ir pirmās, kas spēj ātri mobilizēt cilvēkus un sasniegt tos, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk. Latvijas Mazpulki 2024. un 2025. gadā sešos Latvijas reģionos īstenoja kultūrorientācijas un iekļaušanās pasākumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un vietējām kopienām, iesaistot bērnus, jauniešus un ģimenes. Spēcīga pilsoniskā sabiedrība ir arī valsts drošības jautājums: jo vairāk cilvēku uzticas cits citam, sadarbojas un iesaistās, jo noturīgāka ir sabiedrība.
Protams, ikvienai organizācijai jābūt caurskatāmai, atbildīgai un gatavai pamatot publisko līdzekļu izlietojumu. Tas ir pašsaprotami. Taču atsevišķu gadījumu vai kļūdu dēļ nevar apšaubīt visu pilsonisko sektoru. Tas būtu tikpat nepamatoti, kā viena negodīga uzņēmuma dēļ nosodīt visu uzņēmējdarbību vai viena politiķa kļūdu dēļ zaudēt uzticību visai demokrātiskajai sistēmai.
Valsts kļūst stiprāka nevis tad, kad tajā ir mazāk aktīvu cilvēku, bet gan tad, kad arvien vairāk cilvēku ir gatavi uzņemties atbildību par savu kopienu un savu valsti.
Nevalstiskās organizācijas nav valsts slogs.
Aiz tām ir cilvēki, kuri savu brīvo laiku pārvērš sabiedriskajā labumā.
Tās ir vietas, kur bērni un jaunieši kļūst par atbildīgiem pilsoņiem.
Tas ir mūsu demokrātijas un valsts noturības pamats.
Un mēs ticam, ka Latvijas Mazpulki kopš 1929. gada to ir pierādījuši ar darbiem. Jo ieguldījums jauniešos nekad nav tikai ieguldījums vienā organizācijā – tas vienmēr ir ieguldījums Latvijas tagadnē un nākotnē.
Mēs ticam sava darba nozīmei un tam, ka ieguldījums cilvēkos vienmēr veido stiprāku sabiedrību. No sirds pateicamies visiem mūsu sadarbības partneriem, draugiem, brīvprātīgajiem un kolēģiem par uzticību, atbalstu un kopā paveikto.
Vienlaikus aicinām nevērtēt visu nevalstisko sektoru pēc atsevišķiem gadījumiem vai vispārinājumiem. Kritika ir nepieciešama, taču tai jābūt balstītai faktos, konkrētībā un cieņpilnā dialogā.
Ja mēs kā pilsoniskās sabiedrības pārstāvji uzņemamies atbildību runāt godīgi un konstruktīvi, tad sagaidām tādu pašu atbildību arī no lēmumu pieņēmējiem – spēju diskutēt pēc būtības, nevis veidot aizspriedumus pret cilvēkiem un organizācijām, kuras ik dienu strādā sabiedrības labā.
Augsim Latvijai!
